PAŠAM SAVS!
Tas notika 1993. gadā – mans tēvs bija darba darīšanās Maincas universitātē Vācijā, no kurienes, neko sliktu nenojauzdams, atveda datoru. To viņam kāds vācu kolēģis bija ieteicis iegādāties kā "ērtāku" rakstāmmašīnu. Atceros kā šobaltdien,
kā mēs visa ģimene to izpakojām lielajā istabā uz žurnālu galdiņa. Tad apmulsuši sēdējam tam apkārt, un tēvs demonstratīvi nospieda datora ieslēgšanas pogu. Sākumā ieplaiksnījās zaļa indikatora gaismiņa, tad maigi nokurkstēja cietais disks, ekrānā
parādījās gaiši zilais Windows sākumekrāns un gaisā novirmoja patīkami elektrizēta jaunas plastmasas smarža. To sajūtu droši vien varētu pielīdzināt tai, kādu pārdzīvotu džungļu cilvēks pirmo reizi ieraugot lidojošo šķīvīti. Tas bija itāļu dators
Olivetti SX-20, ar Intel 386 processoru, 42MB cieto disku, 1MB operatīvo atmiņu, 265KB video atmiņu, VGA monitoru ar apaļīgu displeja ekrānu, un tajā bija instalēta Microsoft Windows 3.1 operētājsistēma vācu valodā. Smieklīgi, bet no tiem laikiem
es diezgan labi pārzinu vācu valodas datorterminoloģiju. Starp citu, vienīgais, kas no šī datora ir saglabājies, ir klaviatūra, ar kuru es šobrīd rakstu šo tekstu (attēls raksta ievadā).
Turklāt atklājums, ka datorā ir programmiņa, ar kuras palīdzību varēja zīmēt (Microsoft Paint), mani padarīja burtiski traku – par kaut ko tādu es pat dzirdējis nebiju! Atceros, ka tolaik vienmēr, kad braucu mājās no skolas, vilcienā domāju, ko
šovakar zīmēšu "Paintā". Atceros, ka toreiz kāds mans paziņa no mākslas aprindām jautāja: "Kas notiek, kad Painta paletē iztērējas krāsas?" Vai tās esot jāpērk?
Kad vietējā Jūrmalas bibliotēkā meklēju kaut ko saistībā ar datoriem, atradu leģendāro Bruno Martuzāna grāmatu "Kā Pēcis Beiskāns Maiju Saprātiņu programmēt mācīja" (1986). Tobrīd es, protams, nevarēju iedomāties, ka kādreiz Martuzāns
būs mans kolēģis LU Matemātikas un informātikas institūtā. Tāpat interesanti, ka grāmatas ilustrāciju autors bija slavenais latviešu matemātiķis un karikatūrists Romans Vitkovskis, kurš arī 20. gs. 80. gados strādāja turpat.
Fragments no Bruno Martuzāna grāmatas "Kā Pēcis Beisikāns Maiju Saprātiņu programmēt mācīja" (1986) ar Romana Vitkovska ilustrācijām.
Tieši pateicoties šai grāmatai, es spēru pirmos soļus tolaik noslēpumainajā programmēšanas pasaulē. Izmantojot operētājsistēmas MS DOS iebūvēto QBasic programmēšanas valodu, es sāku veidot dažādus eksperimentus, kas mani pamatīgi aizrāva, neskatoties
uz to, ka biju mākslas skolas skolēns. Rezultātā tapa daudzas programmiņas, kas ir saglabājušās līdz šodienai – dažādi asprātīgi jautājumu-atbilžu testi, X&0 spēle, kirilika kodu tabulu konvertieris u.c. Diezgan ilgi strādāju pie latviešu valodas
deklināciju locītāja, taču to vienā reizē netīšām izdzēsu! Taču pats grandiozākais projekts, ko es uzsāku, bija manas mammas darbavietas – LU Filozofijas un socioloģijas institūta grāmatvedības programmas izstrāde. Tobrīd pati lielākā problēma
bija tā, ka savas programmas es nevarēju iedot citiem kā izpildāmus failus. Bet tad es kaut kur uzzināju (nav ne jausmas kur, jo tolaik Latvijā internets mirstīgam cilvēkam vēl nebija pieejams), ka MS QBasic 4.5 komerciālā versija atbalsta EXE
failu kompilēšanu – tā man noteikti bija jādabū!
LU Filozofijas un socioloģijas institūta grāmatvedības programma "NP Vēzis 1.0" (1994).
20. gs. 90. gadu sākumā Rīgā sāka parādīties pirmie datorveikali. No tiem visvairāk palikuši atmiņā SWH Datorcentrs (uz Barona un Merķeļa ielas stūra), Computerland (uz Barona un Radio ielas stūra, t.i. LU Ekonomikas fakultātes ēkā) un vēlāk arī
VAR (arī uz Barona ielas, Rakstnieku namā). Toreiz šie jaunie veikali likās tik bezgala spoži un vareni, ka pat bija neērti iet iekšā. Tomēr kādā no kautrīgajiem apmeklējumiem pamanīju, ka SWH Datorcentra salonā, vienā no spožajiem stikla stendiem
bija izlikts manis kārotais MS QBasic 4.5! Tad pamatojot, ka šāds pirkums ir nepieciešams, lai izstrādātu institūta grāmatvedības programmu, izlūdzos no mammas 60 latus (kas tiem laikiem bija milzu summa) un lepni devos uz SWH Datorcentru šo programmu
iegādāties.
Neticamākais ir tas, ka 1994. gadā grāmatvedības programmu es patiešām uzprogrammēju, un tā sekmīgi tika izmantota pat vairākus mēnešus. Galvenie iemesli, kas man lika pārtraukt tās izstrādi, bija tas, ka es nespēju tikt līdzi mūžīgajām izmaiņām
grāmatvedības likumdošanā. Tāpat nogurdinoši un laikietilpīgi izrādījās apmācīt grāmatvedi ar to strādāt. Pamatā visi mani garadarbi uz QBasic (vēlāk arī citās valodās) bija radīti, izmantojot uz rakstzīmēm balstīto saskarņu noformēšanas tehniku.
Taču, protams, grafiskās saskarnes kā Windows 3.1 likās daudz vizuāli bagātākas un intuitīvākas.
"Rozīšu" vidusskolas beidzamajās klasēs man dikti nepatika ķīmija un es sapņoju, ka varētu izveidot Windows vides lietojumprogrammu, kura spētu aprēķināt ķīmijas formulu vienādojumus (īstenībā šādas lietojumprogrammas tolaik bija pieejamas,
taču neaizmirsīsim, ka tāds jēdziens kā "nokačāt" vēl nepsatāvēja). Tādēļ vienīgais prieks, kas atlika, bija Paintā domāt un zīmēt, kāda tā varētu būt. Iespējams, tieši nepatika pret ķīmiju manī aizdedzināja pastiprinātu interesi par
lietotāja grafiskajām saskarēm.
Lietotāja grafiskā saskarne un darbvirsmas ikona iedomātai lietojumprogrammai "NP Super Ķimiķis 1.0" (1993).
Tajā laikā, bez šaubām, mēs ar mazo brāli caurām dienām spēlējām arī datorspēles (viena no pirmajām, ko atklājām, protams, bija "Solitar", taču vēlāk no paziņām uz disketēm atnesām arī citas, piemēram – "Lemmings", "Golden axe", "Supertetris",
"Stunts" u.c.). Tas bija galvenais iemesls mūsu tēvam daudzkārt nožēlot datora iegādi (turklāt viņš pie tā rakstīt netika, jo mēs datoru bijām burtiski okupējuši). Tomēr mūsu kaislība neaprobežojās ar spēļu spēlēšanu vien – mums bija arī sapnis
radīt pašiem savu datorspēli. Tādēļ es ķēros klāt un "Paintā" sāku zīmēt skices mūsu iedomātajai datorspēlei "Gorillas". Diemžēl tas tā arī palika sapnis, jo tolaik mums vēl nebija ne vajadzīgās zināšanas, ne iespējas. Tiesa
gan (nedaudz atkāpjoties no priekšvēstures) – 2001. līdz 2005. gadam es brīvos brīžos izstrādāju SigmaNet atraktīvo vietni "SigmaNet brīnumzeme", kurā ir divas datorspēles – "dr. Kisperskis" un "Zaļais Bobs" – tur džungļos dzīvo arī mūsu bērnības datorvaronis Gorilla. Savukārt tālāk ir apskatāmi senie 1993.
gada zimējumi.